Jaundzimušo kucēnu aprūpe: 5 lietas, kas jums jāzina

Kaut arī gandrīz nekas nevar būt jaukāks par jaundzimušo kucēnu metienu, doma par šo mazo dzīvībiņu aprūpi var būt biedējoša. Tomēr neraizējieties. Apskatiet šo pamācību par jaundzimušo kucēnu aprūpi, lai uzzinātu, kā izaudzināt veselīgākus un laimīgākus kucēnus.

1. Tīra vide

Jaundzimušie kucēni pavada pirmās pāris nedēļas tajā pašā kastē vai iežogojumā, kurā ir piedzimuši, tādēļ ir svarīgi izvēlēties šo vietu jau pirms viņu piedzimšanas. Tur ir jābūt pietiekami lielai vietai, lai māte varētu nogulties un ērti izstiepties, nesaspiežot kucēnus, un viņai ir arī jāspēj neierobežoti atstāt šo vietu un atkal atgriezties atpakaļ, atstājot kucēnus turpat. Šai vietai vajadzētu būt arī viegli pieejamai, lai jūs varētu katru dienu nomainīt guļvietas pārklājus.

Pašā sākumā mamma satīrīs visus savu kucēnu radītos netīrumus, tomēr, ja metiens ir liels, viņai var būt nepieciešama palīdzība. Aptuveni otrās nedēļas beigās vai trešās nedēļas sākumā kucēni atvērs acis un kļūs aktīvāki. Kad viņi sāk staigāt, varat viņus pārvietot uz kādu lielāku iežogojumu, kurā ir vieta rotaļām, un jums būs jāpievērš lielāka uzmanība satīrīšanai pēc viņu dabisko vajadzību nokārtošanas.

2. Siltums

Kā raksta Kennel Club, kucēni nespēj regulēt sava ķermeņa temperatūru līdz brīdim, kad viņi ir trīs vai četras nedēļas veci, tādēļ viņiem var būt nepieciešama neliela palīdzība. Kaut arī kucēni guļ cieši līdzās mammai un viens otram, lai viņiem būtu silti, pirmā dzīves mēneša laikā būtu labāk izmantot arī sildlampu vai termoforus.

Sildlampa ir jānovieto pietiekami augstu virs kastes, lai novērstu kuces vai kucēnu apdeguma risku, un kastē jābūt arī kādai vēsākai zonai, kurā kucēni var ierāpot, ja viņiem kļūst par siltu. Kennel Club iesaka kastē sākotnēji uzturēt temperatūru no 29 °C līdz 32 °C. Katru nedēļu pakāpeniski pazeminiet temperatūru līdz kaste ir istabas temperatūrā.

3. Zīdīšana un barošana

Dažu pirmo dzīves nedēļu laikā kucēni uztura ziņā paļaujas tikai uz māti. Kaut arī viņa šajā laikā var būt mazāk aktīva, zīdīšana patērē lielu mātes enerģiju, tādēļ viņai dienā nepieciešamais kaloriju daudzums ir daudz lielāks, norāda Kennel Club. Lai nodrošinātu gan mātes, gan kucēnu atbilstošu uzturu zīdīšanas laikā, māte dienas laikā ir vairākas reizes jābaro ar labas kvalitātes barību, kas paredzēta kucēniem. Veterinārārsts varēs ieteikt kucei zīdīšanas laikā dodamās barības tipu un daudzumu.

Šajā laikā ir svarīgi uzraudzīt kucēnu svaru. Ja ievērojat, ka kāds no kucēniem nesaņem pietiekami daudz uztura, jūs varat pievērst viņam uzmanību tad, kad pienācis zīdīšanas laiks, un palīdzēt mazākajiem kucēniem tikt pie tiem pupiem, kuros ir vairāk piena. Arī tie kucēni, kuri bieži smilkst vai īd, var būt izsalkuši, tādēļ arī viņiem jāpievērš lielāka uzmanība barošanas laikā.

Ja mazākie kucēni vēl arvien nesāk veselīgi augt vai pieņemties svarā, runājiet ar veterinārārstu. Var būt nepieciešams uzņemties iniciatīvu un barot viņus ar pudelīti. PDSA saka, ka svarīga ir arī uzmanības pievēršana tam, lai mātei nav mastīta, piena dziedzeru iekaisuma, pazīmes, jo tas var traucēt piena ražošanu. Mastīta pazīmes ir sarkani un pietūkuši pupiņi un izvairīgums zīdīt kucēnus. Kuce var pat uzrūkt kucēniem, kad viņi mēģina ēst. Ja ievērojat šīs pazīmes, nekavējoties sazinieties ar veterinārārstu.

Līdz ceturtajai vai piektajai nedēļai sāk izšķilties kucēnu zobi, un palēninoties saražotajam piena daudzumam, sākas kucēnu pieradināšana pie cietās barības. Kad pamanāt, ka kucēni sāk izmēģināt mammas barību, pienācis laiks viņiem iedot pašiem savu bļodiņu ar kucēnu barību. Sākumā jūs varat vēlēties iemērcēt sadrupinātu barību nelielā daudzumā silta ūdens, lai padarītu to mīkstāku jaunajiem, mazajiem zobiņiem.

4. Veselība

Mazie kucēni ir uzņēmīgi pret slimībām un infekcijām, tādēļ jums ir jāpievērš viņiem uzmanība. Jaundzimušie kucēni ir regulāri jāpārbauda, skatoties, vai nav nekādu infekcijas vai sliktas veselības pazīmju. Paziņojiet veterinārārstam par visu neparasto, piemēram, vemšanu, caureju vai kucēnu, kas nevar nostāvēt kājās vai neēd.

Mazi kucēni ir īpaši neaizsargāti pret blusām un citiem parazītiem, saka Blue Cross, tādēļ aprunājieties ar savu veterinārārstu par parazītu kontroli. Kaut arī zīdīšanas laikā saņemtās antivielas dzīves pirmo nedēļu laikā palīdz aizsargāt kucēnus pret slimībām, pēc sešām līdz astoņām nedēļām šīs antivielas vairs nav efektīvas, tādēļ jāveic kucēnu pirmā vakcinācijas kārta. Neaizmirstiet, ka jums un visiem ģimenes locekļiem un ciemiņiem ir rūpīgi jānomazgā rokas pirms kucēnu aiztikšanas, lai tas palīdzētu samazināt risku, ka kucēni var saslimt uz rokām potenciāli esošo kaitīgo baktēriju iedarbības rezultātā. Laba doma varētu būt arī noteikšana, lai mājās netiktu ienākts ar apaviem vai vismaz tiktu ienākts ar tīrām/pārsegtām apavu zolēm, lai no āra netiktu iekšā ienestas kaitīgas baktērijas un vīrusi.

5. Socializācija

Sasniedzot ceturto nedēļu, kucēni ir jau gatavi sākt socializāciju ar cilvēkiem un citiem suņiem. Laiks no ceturtās līdz divpadsmitajai nedēļai ir būtisks posms, kurā kucēniem ir jāiepazīst pasaule, lai viņi kļūtu par nosvērtiem, laimīgiem suņiem, kā norāda PDSA. Slikti socializēti suņi mēdz izaugt par nervoziem suņiem, kuriem ir uzvedības problēmas. Tādēļ, neatkarīgi no tā, vai plānojat paturēt kucēnus vai atrast viņiem labas mājas, jums ir svarīgi viņus apmīļot un ar viņiem rotaļāties, ļaujot viņiem pētīt un spēlēties, un nodrošināt viņiem pēc iespējas vairāk jaunas pieredzes.

Jaundzimušo kucēnu aprūpe ir darbietilpīga, tomēr šīs pāris pirmās nedēļas paiet vienā mirklī. Ja kucēni tiks adoptēti, jūs jau drīz no viņiem atvadīsieties, un jums būs žēl to darīt. Izbaudiet laiku kopā ar kucēniem, kamēr vēl to varat, un, kad būs laiks no viņiem šķirties, jūs varēsiet justies apmierināts, zinot, ka esat viņiem nodrošinājis vislabāko iespējamo dzīves sākumu.