Miniatūro šķirņu suņu izpratne un aprūpe

Pasaule maza suņa skatījumā

Vispirms, nolaidieties sava suņa līmeni – šo vārdu tiešā nozīmē – un uzmanīgi paskatieties apkārt. Tā ir jūsu suņa vide, tādēļ jums ir svarīgi to redzēt no viņa perspektīvas un uzdot sev dažus svarīgākos jautājumus. Vai, skatoties no šejienes, viss šķiet mazliet bīstamāk? Vai dīvāns draudīgi slejas augstu virs galvas? Vai slidenā virtuves grīda šķiet kilometriem gara? Kad virs jums atrodas cilvēki un mājsaimniecības objekti, tas var šķist nedaudz biedējoši. Iztēlojieties putekļsūcēju, kas ir lielāks par jums, un iedomājieties, kā var justies jūsu suns!

• Cik tālu no viņa galvenās atpūtas vai rotaļu vietas ir pats svarīgākais, piemēram, trauks ar ūdeni? Vai tas ir īsa sprinta vai maratona distances attālumā?
• Ja sunim ir atļauts sēdēt vai gulēt uz mēbelēm, cik augstu ir viņam jāuzlec? Varbūt sunim varētu noderēt kaut kas, uz kā pakāpties, lai viņš varētu vieglāk nokļūt uz dīvāna vai gultas?

Mazo šķirņu suņi: Visi tipi un izmēri

Mazo, miniatūro un rotaļu suņu šķirnes suņi ir ļoti daudzveidīgi. Daži no šiem suņiem ir izturīgi un robusti, piemēram, Džeka Rasela terjeri, franču buldogi vai Vesthailendas baltie terjeri. Citi suņi, piemēram, Itālijas greihaundi, Prāgas žurku suņi vai čiahuahuas, var būt visai jūtīgi un vārīgi, un viņiem ir dabiski nepieciešama saudzīga apiešanās uz rūpīga gādība. Dažām suņu šķirnēm ir ļoti īpašas raksturīgās pazīmes, un kā piemēru var minēt ikonisko taksi ar garo muguru, Japāņu hinu ar apaļo galvu un bezspalvaino Ķīnas cekulaino suni.

Lai arī kāda būtu jūsu suņa šķirne, jums ir jāņem vērā tās vajadzības, apsverot tādas lietas kā viņa guļamvietas izmērs un forma, barības un ūdens trauku izmērs un novietojuma vieta, pavadas, kaklasiknas un/vai krūšu siksnas tips, nepieciešamā temperatūra un daudz kas cits.

Mazo suņu sindroms

Būt mazam sunim lielā pasaulē var būt sarežģīti. Tomēr mazie suņi bieži vien var atļauties tādu nerātnu vai bīstamu uzvedību, kas netiktu pieciesta, ja tā rīkotos lielāko šķirņu suņi (to sauc arī par "mazo suņu sindromu"). Šie mazie Napoleoni bieži vien sākotnēji šādi uzvedas, to izmantojot kā sava veida aizsargmehānismu, bet, ja šī uzvedība netiek koriģēta, tā var ātri pārtapt par paradumu. Īpašniekiem ir jāatceras, ka pavadas vilkšana, nereaģēšana uz īpašnieka saucienu, rūkšana un košana ir vienlīdz slikta uzvedība gan mazajam čiahuahuam, gan milzu rotveileram. Abos gadījumos pareiza sociālizācija un apmācība var darīt brīnumus. Atbilstošas uzvedības apguve un praktizēšana visdažādākajās situācijās jau no agrīnas bērnības var jebkura izmēra sunim palīdzēt justies mierīgam un nesaspringtam, ļaujot novērst nevēlamu vai pat bīstamu uzvedību. Vērsieties pēc palīdzības pie kāda laba suņu trenera, kurš pazīst jūsu suņa šķirni, vai atrodiet suņu paklausības skolu. Pieejamas ir arī daudzas grāmatas, kurās sniegtā informācija var palīdzēt atšifrēt un koriģēt suņa uzvedību. Ja jums ir nepieciešams ieteikums vai papildu atbalsts, nevilcinieties sazināties ar veterinārārstu.

Nepieciešamā barība: Mazāk ir vairāk

Mazo šķirņu suņu nepieciešamība pēc kalorijām ir citāda nekā lielajiem suņiem. Tā kā viņiem ir lielāka virsmas zona uz katru ķermeņa kilogramu nekā lielajiem suņiem, tad viņi parasti patērē vairāk enerģijas normālu organisma funkciju laikā, piemēram, siltuma saglabāšanai. Viņi arī patērē vairāk enerģijas gluži vienkārši pārvietojoties. Ejot pa ielu, jūsu kaimiņa labradors var noiet 100 soļus, bet jūsu Lhasas apso tās pašas distances veikšanai var būt nepieciešami 400 soļi.

Mazajiem suņiem ikdienā var būt vajadzīgs lielāks kaloriju skaits uz katru viņa ķermeņa kilogramu, tomēr viņi ir arī jāpasargā no pārliekas pieņemšanās svarā. Liekais svars mazajiem suņiem ir tikpat bīstams kā lielajiem suņiem.

Īpaši apsvērumi attiecībā uz kucēniem

Šiem mazulīšiem ir nepieciešams vēl vairāk kaloriju uz katru viņu ķermeņa svara unci. Un, tādēļ, ka viņi nespēj uzkrāt enerģijas rezerves tā, kā lielo suņu šķirņu kucēni, viņiem ir vajadzīgas biežākas ar kalorijām bagātas maltītes. Mini šķirņu kucēni ir dienas laikā bieži jābaro ar mazām porcijām atbilstoši mazajai vietai viņu vēderiņos un ārkārtīgajai vajadzībai pēc enerģijas. Izlasiet uz mājdzīvnieku barības norādījumus par optimālo porcijas lielumu un lūdziet padomu veterinārstam par jūsu mazā kucēna konkrētajām vajadzībām. Tāpat kā visu šķirņu kucēnus, mazos sunīšus ir jāaizsargā, tomēr pret viņiem nav jāizturas kā pret bērniem. Kaut arī var būt nepieciešama īsta apņēmība, lai varētu pateikt "Nē!", ieskatoties mazā, pūkainā kavaliera Kinga Čārlza lielajās, brūnajās acis, tomēr tas ir jādara. Mazo šķirņu suņu savlaicīga apmācība ir pamats vēlāk nesaspringtākam, uzticamākam un uzvedības ziņā labākam četrkājainajam pavadonim nākotnē.

Ilga un laba dzīve

Mazo suņu mūžs bieži vien ir ievērojami ilgāks nekā lielajiem suņiem. Maltas zīda suņi, Jorkšīras terjeri un miniatūrie takši mēdz sasniegt vairāk nekā 12 gadu vecumu. Miniatūro pūdeļu un borderterjeru vidējais mūža ilgums ir gandrīz 14 gadi, bet daudzi no šiem suņiem nodzīvo gandrīz 20 gadus, kas, neapšaubāmi, ir cienījams vecums! Tomēr mūža ilgums ir atkarīgs no daudziem atsevišķiem apstākļiem un tādiem faktoriem kā veselības aprūpe, uzturs un vide. Ņemot vērā tik ilgu mūžu apvienojumā ar dzīvi pilsētvidē, lai mazie suņi saglabātu labu veselību arī sirmā vecumā, viņiem ir nepieciešama papildu aizsardzība. Regulāro veterinārārsta apmeklējumu starplaikā mazajiem suņiem var patiesi noderēt arī papildu antioksidanti, kas viņu oganismam var palīdzēt cīnīties ar pilsētvides radītās novecošanas sekām.

Pareizā uztura nodrošināšana

Mazajiem suņiem var nākt par labu arī mazāks mīkstās barības izmērs, jo to ir vieglāk paņemt mutē un sakost.

Izvēlieties ar uzturvielām bagātu barību, kuras sastāvā ir antioksidanti, omega 3 un 6 taukskābes un, protams, kurai ir kārdinoša garša, lai nodrošinātu savam četrkājainajam draugam visu laimīgai un veselīgai dzīvei nepieciešamo. Pieejams plašs Science Plan un Prescription Diet barības klāsts, kas nodrošina optimālu uzturu visu šķirņu un vecumu mazajiem suņiem.